Kas ir muiža

Visticamāk visi esam dzirdējuši tādu terminu kā muiža, bet kas tad tas īsti ir? Parasti cilvēkiem muiža asociējas ar lielu, greznu ēku, kura ir kaut kā saistīta ar vēsturi. Pa lielam tā jau tas arī ir. Muižas radās jau pavisam senos laikos – pašā Senajā Grieķijā un Romā tādas bija, un no turienes arī tas viss ir cēlies. Protams, Latvijas muižas gan ir daudz savādākas, taču to pirmsākumi meklējami ļoti tālu un ļoti sen. Laika gaitā jau daudz kas mainās un attīstās, tāpat arī muižas. Principā muižas tika celtas, lai varētu nodarboties ar konkrētu saimniecības veidu. Ne tikai muižas ēkas ir lielas, bet arī to pagalmi, lauki un dārzi. Pašā muižas ēkā parasti dzīvoja kungs un viņa ģimene. Visi darbinieki, zemnieki u.c. dzīvoja saimniecības ēkās un bija tie, kas apstrādāja zemi. Kungi būtībā uzraudzīja zemnieku darbu. Muižniekam pieder visa muižas zeme, taču zemnieki daļu zemes apstrādā un maksā kungam nodevas par to. Protams, šis saimniecības veids saistās arī ar klaušām un arī vergu darbu, jo muižnieki vēlējās kļūt vēl bagātāki un, protams, par to nemaksāt tiem, kuri strādāja. Šāds saimniecības veids pastāvēja diezgan ilgu laiku, taču Latvijā šīs muižu saimniecības likvidēja 1920.gadā, jo tad notika agrārreforma, kas izmainīja esošo situāciju. Muižu kungiem atņēma zemi, pašiem atstāja tikai minimumu un pārējo zemi izmantoja, lai tur iekārtotu sabiedriski vajadzīgas un nozīmīgas institūcijas, piemēram, skolas vai pašvaldību iestādes. Kopš tā laika šāds saimniecības veids vairs nepastāv, taču pašas muižas ēkas netika nojauktas. Protams, ne visas muižas ir saglabājušās līdz mūsdienām, taču liela daļa joprojām eksistē. Latvijā ir diezgan daudz muižu, kuras ik pa laikam arī atjauno un uztur kārtībā. Taču ir arī daudzas muižas, kuras tā arī vienkārši stāv un lēnām iznīkst. Atjaunot un uzturēt muižu nav viegli vai lēti, tāpēc arī ne visas muižas ir atjaunotas. Jāņem vērā, ka muižas ēkas ir milzīgas, tāpēc mūsdienās cilvēki tik lielās ēkās vairs nedzīvo. Tā kā šajās ēkās arī apkures sistēma ir vecā (ja vien nav izbūvēta kāda modernāka), tad ir ļoti grūti (un dārgi) ēkas apkurināt un uzturēt siltumu. Turklāt, tas ir nepieciešams ne tikai ziemā, bet arī pārējā laikā. Ja māja ilgi stāv tukša un neapkurināta, tad tā pamazām iet bojā. Var rasties pelējums un citas nevajadzīgas un mājai nedraudzīgas lietas. Latvijā pastāv tāda lieta kā piļu un muižu asociācija. Tā nodarbojas ar šo ēku saglabāšanu, uzturēšanu un restaurēšanu. Ir tikai loģiski, ka privātpersonas nav pārāk ieinteresētas šādu īpašumu iegādē un atjaunošanā – tas izmaksā ļoti dārgi. Pie tam, daudzas muižas ir arī vēsturisks mantojums, tāpēc tur ir aizliegts darīt ko vien vēlies – ir jāseko stingriem noteikumiem kā jāatjauno ēka. Tāpēc arī tika radīta šī asociācija – lai vēsturiskās ēkas neaiziet bojā. Daudzām muižām ir atrasts labs pielietojums – tur ir ierīkoti muzeji, apskates vietas, atpūtas vietas utt. Šādā veidā var iegūt nepieciešamo naudu, lai varētu mājas uzturēt darba kārtībā. Ir diezgan interesanti palikt kādā muižā kā naktsmītnē vai arī apskatīt šīs ēkas, jo tās parasti cenšas saglabāt līdzīgi oriģinālam. Ja patīk un interesē vēsture, tad noteikti kādā nedēļas nogalē var aizbraukt apskatīt kādu muižu – Latvijā to ir ļoti daudz.